Pages in topic:   [1 2] >
Izplatītākās kļūdas
Thread poster: Austra Muizniece
Austra Muizniece
Austra Muizniece  Identity Verified
Latvia
Local time: 20:45
English to Latvian
+ ...
Oct 18, 2006

Šodien man nav īpaši daudz laika, tādēļ minēšu tikai tās kļūdas, kas pirmās nāk prātā un kuras redzu visbiežāk, sarakstu varētu veidot krietni garāku.

Papildu / papildus

Lietojums ir atkarīgs no funkcijas, kādu vārds veic teikumā.

Ja vārds darbojas kā apzīmētājs (kopā ar lietvārdu), jālieto „papildu”.
Piemērs:
„Lai uzlabotu kontroli augošajā būvniecības nozarē, Valsts būvinspekcijas administ
... See more
Šodien man nav īpaši daudz laika, tādēļ minēšu tikai tās kļūdas, kas pirmās nāk prātā un kuras redzu visbiežāk, sarakstu varētu veidot krietni garāku.

Papildu / papildus

Lietojums ir atkarīgs no funkcijas, kādu vārds veic teikumā.

Ja vārds darbojas kā apzīmētājs (kopā ar lietvārdu), jālieto „papildu”.
Piemērs:
„Lai uzlabotu kontroli augošajā būvniecības nozarē, Valsts būvinspekcijas administratīvās kapacitātes nostiprināšanai tiks paredzēti papildu budžeta līdzekļi.”

Ja vārds darbojas kā papildinātājs (kopā ar darbības vārdu), jālieto „papildus”.
Piemērs:
„Ja Maksājumu kārtībā noteiktais kārtējā parāda maksājuma termiņš tiek aizkavēts vairāk par piecām (5) dienām, papildus tiek piedzīts līgumsods astoņdesmit piecu (85%) apmērā no kavētā maksājuma parāda summas.”


Patreiz/pašreiz

Tāds vārds kā „patreiz” neeksistē. „Pašreiz” veidojies no „pašā reizē” (vārdkopa "patā reizē" nav iespējama)


Vispārīgs/vispārējs

Vispārīgs – tāds, kas satura ziņā ir saistīts ar plašāko, nespecializēto, piemēram,
„vispārīgi jautājumi”, „vispārīgi noteikumi”.
Vispārējs – tāds, kas attiecas uz visiem, visu, kas aptver visus, visu, t. i., visu teritoriju, iedzīvotājus u. tml., piemēram, „vispārējas vēlēšanas”.

Īstenības un pavēles izteiksmes formu nepareiza lietošana

Nepareiza lietojuma piemēri
Lai piekļūtu xxx detaļai, atverat xxx nodalījumu.... (pareizi-atveriet)
Ja jūs nevariet atvērt nodalījumu, rīkojieties šādi... (pareizi-nevarat)

Informācija par formu veidošanu - http://www.liis.lv/latval/orto/dvp.htm


Pirms+darbības vārda infinitīvs
Man šī konstrukcija griež ausīs.

Piemērs:
Pirms iegādāties abonementu, izmēģiniet sistēmu.

Pareizi :
Pirms iegādājaties abonementu, izmēģiniet sistēmu.
Pirms abonementa iegādes izmēģiniet sistēmu.

Internetā šī konstrukcija nekur nav minēta, taču intereses pēc sazinājos ar savu bijušo valodniecības pasniedzēju Sarmu Kļaviņu, un viņa apstiprināja, ka šī konstrukcija ir kļūda vārdsavienojuma veidošanā un citēja veco, labo Endzelīnu.


Ieteicami materiāli:

www.mk.gov.lv/file/files/valsts_kanceleja/publikacijas/na_izstr_rokasgramata.pdf - Valsts kancelejas normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata, kurā minētas daudzas izplatītas valodas kļūdas/nevēlamas parādības u.tml.

TTC - ES tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata
http://www.ttc.lv/files/lv-rokasgraamata.pdf
Collapse


 
Austra Muizniece
Austra Muizniece  Identity Verified
Latvia
Local time: 20:45
English to Latvian
+ ...
TOPIC STARTER
no VVK Oct 21, 2006

http://www.vvk.lv/index.php?sadala=154&id=481

Savādāk/citādi

Ir adjektīvi, kuriem pēc nozīmes nevajadzētu veidot komparatīva un superlatīva formas. Tādi, piemēram, ir adjektīvi "citādāks", "savādāks" un attiecīgo adverbu formas "citādāk", "savādāk", kuras pašreiz ir izplatītas. Šajās formās piedēklim –āk– nav salīdzinājuma n
... See more
http://www.vvk.lv/index.php?sadala=154&id=481

Savādāk/citādi

Ir adjektīvi, kuriem pēc nozīmes nevajadzētu veidot komparatīva un superlatīva formas. Tādi, piemēram, ir adjektīvi "citādāks", "savādāks" un attiecīgo adverbu formas "citādāk", "savādāk", kuras pašreiz ir izplatītas. Šajās formās piedēklim –āk– nav salīdzinājuma nozīmes, un tāpēc tas ir lieks: "citāds" ar nozīmi ‘atšķirīgs’ vēl varētu tikt lietots komparatīvā, bet "savādāks" ar nozīmi ‘citāds, atšķirīgs’ šajā nozīmē vispār nav lietojams; piemērā: viņa uzvārds bija "c i t ā d ā k s" – piedēklim –āk– nav formveidotājas slodzes, tas ir lieks; tas pats: "c i t ā d ā k a nostāja", "c i t ā d ā k a attieksme"; " s a v ā d ā k a attieksme" u. tml. Visos minētajos piemēros jālieto adjektīvs "citāds".


Zin/zina

3. konjugācijas 1. grupas izņēmums "zināt" ļoti bieži tiek lietots nepareizā 3. personas formā bez a: viņš to "z i n"; katram "j ā z i n" kāda svešvaloda; neviens to "n e z i n" u. tml. Ieteicams lietot formu "zina"; forma "zin" paliek partikulās: diezin, sazin, nezin kas, diezin kāds; kas zin, ko zin u. tml.
Collapse


 
Freimanis
Freimanis  Identity Verified
Local time: 20:45
English to Latvian
+ ...
Standarta EN frāzes, kas tiek tulkotas burtiski (rokasgrāmatās) Oct 27, 2006

Make sure your PC is on.

Bieži redzu "make sure" tulkotu kā nodrošiniet.

Make sure nozīmē - paskaties, vai kaut kas ir izdarīts un ja, nav izdarīts, izdari kas darāms.

Latviski pareizāk būtu teikt - Pārliecinieties, ka dators ir ieslēgts.

Kaut arī gramatiski tas būtu pareizi, manuprāt, latviski šo pašu domu var pateikt vienkāršāk. Ne vienmēr, bet daudzos gadījumos var vienkārši teikt -

Ieslēdziet datoru.
... See more
Make sure your PC is on.

Bieži redzu "make sure" tulkotu kā nodrošiniet.

Make sure nozīmē - paskaties, vai kaut kas ir izdarīts un ja, nav izdarīts, izdari kas darāms.

Latviski pareizāk būtu teikt - Pārliecinieties, ka dators ir ieslēgts.

Kaut arī gramatiski tas būtu pareizi, manuprāt, latviski šo pašu domu var pateikt vienkāršāk. Ne vienmēr, bet daudzos gadījumos var vienkārši teikt -

Ieslēdziet datoru.

Vēl joprojām daudzviet var redzēt angļu "you" tulkotu burtiski latviski. Reiz jau minēju, taču pateikšu vēlreiz.

Angļu "you" bieži lieto bezpersoniskā nozīmē. Bez tam tas tiek veiksmīgi ekspluatēts, lai panāktu "direct approach", tā uzrunājot "klientu", lietojot noteiktā artikula vietā.

Latviski tas ir lieki. Šāda veida rakstos tiek ieturēts neitrāls stils. Arī no loģikas viedokļa teikt - ieslēdziet jūsu datoru - ir nevietā. Svešu taču neslēgsi. Ja nu gluži citādi nevar, var teikt "savu".
Collapse


 
Austra Muizniece
Austra Muizniece  Identity Verified
Latvia
Local time: 20:45
English to Latvian
+ ...
TOPIC STARTER
Prevent - novērst/nepieļaut May 9, 2007

Ļoti bieži manuāļos redzu tādus tekstus kā "to prevent XXX from (piemēram) opening", kas latviski tiek iztulkoti šādi "lai novērstu..."

Manuprāt, novērst var tikai kaut ko tādu, kas jau ir noticis, šādos gadījumos vajadzētu lietot "nepieļaut", "lai izvairītos" utt.


 
Austra Muizniece
Austra Muizniece  Identity Verified
Latvia
Local time: 20:45
English to Latvian
+ ...
TOPIC STARTER
Noderīga saite - jauna mājaslapa par latviešu valodas lietojumu internetā May 21, 2007

Jauna mājaslapa par latviešu valodas lietojumu internetā - pētnieku grupa Dr. philol. A. Priedītes vadībā īstenojusi Latvijas Universitātes pētniecības projektu „Latviešu valoda mūsdienu kultūras situācijā”. Tā rezultātā tapusi jauna mājaslapa, piedāvājot ikvienam interesentam praktisku informāciju par dažādiem latviešu valodas lietojuma jautājumiem normatīvajā asp... See more
Jauna mājaslapa par latviešu valodas lietojumu internetā - pētnieku grupa Dr. philol. A. Priedītes vadībā īstenojusi Latvijas Universitātes pētniecības projektu „Latviešu valoda mūsdienu kultūras situācijā”. Tā rezultātā tapusi jauna mājaslapa, piedāvājot ikvienam interesentam praktisku informāciju par dažādiem latviešu valodas lietojuma jautājumiem normatīvajā aspektā.

Mājaslapa publicēta http://www.lu.lv/filol/valoda .

LU pētniecības projekts veltīts latviešu valodas lietojumam mūsdienās populārākajā informācijas avotā – internetā, jo līdz ar straujo interneta attīstību pēdējos gados aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kāda ir internetā piedāvātās informācijas kvalitāte gan no satura, gan valodas viedokļa. Projekta laikā tika veikta lielāko interneta ziņu portālu latviešu valodas analīze un neprecizitāšu fiksēšana jau gatavotajos ziņu materiālos. Fiksētās valodas nepilnības tika tipoloģizētas un apstrādātas, tādējādi veidojot valodas neprecizitāšu piemēru kopumu mājaslapai.

Galvenajā mājaslapas sadaļā „Izplatītākās valodas neprecizitātes un ieteikumi to novēršanai” aplūkotas biežāk sastopamās ortogrāfijas, vārddarināšanas, interpunkcijas, leksikas un stilistisko izteiksmes līdzekļu neprecizitātes, dots to vispārīgs raksturojums, analizēti konkrēti piemēri, piedāvājot ne tikai ieteicamo labojumu un tā skaidrojumu, bet arī uzskatāmā veidā parādot valodas normatīvā materiāla – gramatikas, vārdnīcas, valodnieku pētījuma – fragmentu, kas ir attiecīgā labojuma pamatā.

Mājaslapā izlasāmas arī projektu dalībnieku publikācijas par latviešu valodas īpatnībām internetā, izplatītākajiem neprecizitāšu tipiem interneta portālu ziņās, ziņu žanra raksturojumu, virsrakstiem, moderniem vārdiem bez nozīmes, korektoru darba specifiku, strādājot ar ziņu tekstiem, tāpat sniegts ieskats ārvalstu praksē.

Mājaslapā atrodama arī informācija par spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas skar valodas lietojumu, teorētiskās literatūras avotiem, iestādēm, kas saistītas ar latviešu valodas prakses jautājumiem, internetā pieejamiem mācību materiāliem par latviešu valodu, vārdnīcām, kā arī par studiju iespējām latviešu literārās valodas pilnveidei.


[Edited at 2007-05-21 20:39]

[Edited at 2007-05-21 20:54]
Collapse


 
Janis Auzins
Janis Auzins
Local time: 20:45
English to Latvian
+ ...
Nedaudz offtopisks rants par zin/zina Jul 24, 2007

Īstenībā vienkāršs jautājums - vai jūs paši runājat "zin" vai "zina"? Es pilnīgi noteikti "zin". Tāpat kā vairākums cilvēku šeit Latvijā. Un tā nav tāda lieta, kuru varētu tā pats neievērot - normāls vidusmēra latvietis ļoti uzsvērti saka "viņš neko neZIN". Uz kādiem pamatiem tādā gadījumā tiek uzstādītas šīs "pareizās valodas" prasības? Ja es šeit kaut ko neesmu pārpratis, tad valodu mēs galu galā dienu no dienas aizņemamies/zogam no saviem līdzdzīvo... See more
Īstenībā vienkāršs jautājums - vai jūs paši runājat "zin" vai "zina"? Es pilnīgi noteikti "zin". Tāpat kā vairākums cilvēku šeit Latvijā. Un tā nav tāda lieta, kuru varētu tā pats neievērot - normāls vidusmēra latvietis ļoti uzsvērti saka "viņš neko neZIN". Uz kādiem pamatiem tādā gadījumā tiek uzstādītas šīs "pareizās valodas" prasības? Ja es šeit kaut ko neesmu pārpratis, tad valodu mēs galu galā dienu no dienas aizņemamies/zogam no saviem līdzdzīvotājiem, nevis saņemam to a priori no kāda transcedentāla avota. Ja šeit ir kāds, kas valodu iemācījās no Raiņa, nevis no mammas un kaimiņu puikām, varat pacelt roku un iet taisnā ceļā uz trakomāju.

Tajā valodā, kurā runāju ES, saka "zin", saka "priekš kam", saka "iekš šitā" - rakstot un tulkojot, es dodu savu lūpu kalpību valodnieku un rakstnieku/žurnālistu izdomātajam un pie dzīvības uzturētajam "standartam", bet varbūt nevajag to mēģināt arī neformālā vidē pasniegt kā kulturāla cilvēka atpazīšanas zīmi, vai pat par kaut ko tādu, kas ir vairāk "latvisks" vai "valodas īstajai dabai" tuvāks nekā plebeju govors.

Galu galā, ja jūs nelietojat vārdu "iekš", tad faktiski jūs nemākat lietot vienu no savas dzimtās valodas izteiksmes līdzekļiem, kam ir 100% tieši tādas pašas tiesības uz eksistenci kā lietuviešu "i". Ja jūs sakat "zina", tad jūs nepareizi konjugējat darbības vārdu - kā to atzīs 99,99% latviešu pēc 100 vai 50 gadiem (tā pat kā pašreiz uz mani kā uz lauķi skatās, ja es saku "man vajga"). Varbūt atzīt to jau tagad, nevis gaidīt līdz vispār neviens skolēns vairs nespēs pareizi uzrakstīt eksāmena sacerējumu? Vai Latvijas izglītības un valodas kopšanas iestādēs vispār KAUT VIENS cilvēks ir kādu reizi pievērsis savas domas iespējai, ka rakstīto valodu varētu kaut nedaudz pamainīt, ņemot vērā runātās valodas lietojumu, nevis vienmēr tikai otrādāk?
Collapse


 
mjbjosh
mjbjosh
Local time: 19:45
English to Latvian
+ ...
??? Jul 25, 2007

Literārā valoda tiek normēta, jo tai jākalpo netraucētai saziņai starp valodas nesējiem. Kurzemē varbūt saka "krejūms" vai "viš tak nav normāls" (par sievieti), savukārt Latgalē -- pavisam savādāk. Katrā valodā ir daudz dažādu slāņu un dialektu, sociolektu un citu variantu, bet literārā valoda ir viena. Vispār tie ir elementāri jautājumi, kuriem profesionāļu vidē nemaz nevajadzētu rasties.

Janis Auzins wrote:
Uz kādiem pamatiem tādā gadījumā tiek uzstādītas šīs "pareizās valodas" prasības?


 
Kaspars Melkis
Kaspars Melkis  Identity Verified
United Kingdom
Local time: 18:45
English to Latvian
+ ...
sarunvaloda ir mazāk normēta Jul 26, 2007

Janis Auzins wrote:

Īstenībā vienkāršs jautājums - vai jūs paši runājat "zin" vai "zina"? Es pilnīgi noteikti "zin". Tāpat kā vairākums cilvēku šeit Latvijā.


Lai tik droši apgalvotu, ka vairums latviešu runā "zin", ir jāveic plašāks pētījums. Man personīgi "zin" griežas ausīs, it īpaši labi artikulētā runā. Tāpat neuzskatu par pieļaujamu lietot "iekš šitā" formālā situācijā. Sarunvalodā reizēm lietoju "iekš", it īpaši, ja nākamais vārds ir nelokāms (iekš Explorer), bet es tomēr neuzdrošinātos šādi tulkot, jo labāk izklausās, ja pievieno kādu lokāmu vārdu, piemēram, "Explorer lietotnē" utml. Manuprāt, šīs ir elementāras lietas, kuras nav īpašas jēgas apspriest.

Protams, nekas nav absolūts un arī literārā valoda mainās, taču lēnāk nekā sarunvaloda, tāpēc nevajadzētu steigties apšaubīt katru literāro normu.

Dažreiz arī speciālistiem var būt atšķirīgi viedokļi. Konkrēti, es nepiekrītu, ka *novērst* var tikai jau notikuši faktu, jo bieži tiek lietotas tādas konstrukcijas kā "novērst nelaimi", "novērst epidēmijas izplatīšanos" nedaudz atšķirīgā nozīmē.

Kā rīkoties, lai nepieļautu avārijas. Varētu būt laba instruktāža vadītājam.

pretstatā:

Strauji bremzējot, viņš pēdējā brīdī novērsa smagu avāriju – šeit "nepieļāva" īsti neiederas.

bet

novērst sūci = likvidēt sūci. Jāskatās pēc konteksta.


 
Janis Auzins
Janis Auzins
Local time: 20:45
English to Latvian
+ ...
sarunvalodu nevajag normēt, jo tā pati ir norma Jul 27, 2007

Īstenībā es vairāk runāju par attieksmi un par neformālo vidi, vai latviešu cilvēkiem vajadzētu mēģināt vienam otru kontrolēt, ka nepasaka kaut ko "nepareizu". Ne jau nu kāds no jums mēģinās man iestāstīt, ka literārā norma ir kaut kā objektīvi pareizāka par runāto valodu? Vienīgais pamatojums šai normai ir tas, ka tā ir pieņemts. Runātā, t.i., dzīvā valoda savukārt ir pareiza pēc definīcijas.

Man šķiet, ka pareizā attieksme būtu: "Nu kaut k�
... See more
Īstenībā es vairāk runāju par attieksmi un par neformālo vidi, vai latviešu cilvēkiem vajadzētu mēģināt vienam otru kontrolēt, ka nepasaka kaut ko "nepareizu". Ne jau nu kāds no jums mēģinās man iestāstīt, ka literārā norma ir kaut kā objektīvi pareizāka par runāto valodu? Vienīgais pamatojums šai normai ir tas, ka tā ir pieņemts. Runātā, t.i., dzīvā valoda savukārt ir pareiza pēc definīcijas.

Man šķiet, ka pareizā attieksme būtu: "Nu kaut kādi cilvēki ir pieņēmuši, ka vajag tieši tā, tas ir muļķīgi un nepamatoti, bet tā kā citas normas nav, tad paliksim pie tās pašas". Skaidrs, ka vajag izvairīties no pilnīgi brīvas rakstīšanas kā katrs grib, bet nevajadzētu tādēļ lietot vārdus "pareizs" un "nepareizs", drīzāk teiksim "normatīvs" vai "normai atbilstošs". (Ja kādam nejauši būtu vēlēšanās, varētu uzsākt arī itin pagaru diskusiju par semantiku no filozofiska skatpunkta, t.i., uz kādiem izziņas pamatiem mēs varam izteikt tādus apgalvojumus, ka divi notiekti vārdi "der kopā", kamēr citi divi nē - lai gan abos gadījumos tiek izpildīts valodas faktiskais uzdevums, t.i., noteiktas jēgas nodošana citam cilvēkam.)

Intereses pēc var paskatīties Wikipēdijas "talk page" lapai Brazilian Portuguese. Protams, ka Latvijā situācija nav ne tuvu tik radikāla, bet lūk jau arī godājamie līdz-forumētāji sāk runāt arī par "labi artikulētu runu", ne tikai par rakstīto normu. Es tomēr pieturos pie tēzes, ka literārās normas likumi JEBKURĀ valodā ir absolūti uzspiesti un nedabiski, tie neko nevienam nevar atklāt par valodas iekšējo būtību, tieši otrādi, tie rada virspusēju un nabadzīgu priekšstatu par attiecīgo valodu. Izglītotam un kulturālam cilvēkam ir jāmāk runāt tekoši, skaidri izteikt savu domu, lietot plašu vārdu krājumu - bet viņam nav kā skolniekam jāseko rīdzinieku-vidzemnieku priekšstatiem par to, kas ir "pareiza" latviešu valoda!

Sava offtopa nobeigumā viens no maniem mīļākajiem citātiem: "An actor's a guy who if you ain't talking about him he ain't listening." (Brando) To es saucu par skaistu, vitālu valodu. Bet kā latviešu literāti var sarakstīt veselas grāmatas - vai arī tulki tās pārtulkot! - nevienu reizi pat dialogos nelietojot vārdu "šitais", to es nesaprotu un nekad nesapratīšu.
Collapse


 
Kaspars Melkis
Kaspars Melkis  Identity Verified
United Kingdom
Local time: 18:45
English to Latvian
+ ...
dzimtā valoda nav iedzimta Jul 27, 2007

Janis Auzins wrote:

Bet kā latviešu literāti var sarakstīt veselas grāmatas - vai arī tulki tās pārtulkot! - nevienu reizi pat dialogos nelietojot vārdu "šitais", to es nesaprotu un nekad nesapratīšu.


Jocīgi tas, ka tu kategoriski aizstāvi tiesības katram lietot tādu valodu, kādu viņš vēlas, bet tai pašā laikā tu neatzīsti darbus, ja to valoda neatbilst taviem priekšstatiem. Sanāk pretruna. Rodas iespaids, ka tu gribi teikt, ka "pareiza" ir tikai tā valoda, kuru lieto tu pats.

No visiem valodniekiem tieši tulkotāji ir visvairāk norūpējušies par to, lai viņu rezultāts būtu maksimāli saprotams un pieņemams lasītājiem, nevis tikai atbilstu kāda uzstādītajām normām. Dažiem varbūt patiks, ja instrukcijā būs rakstīts "šitais verķis ir jāiebāž šiten te", bet ir aizdomas, ka lielākajai daļai tas izraisīs nekontrolējamu smieklu lēkmi, kas nebūs tas, kam šī instrukcija ir paredzēta.

Neuzskatu stila izjūtu par uzspiestu viedokli, tā drīzāk ir gūta pieredze par to, kādas valodas konstrukcijas par pieņemamām atzīst lielākā daļa runātāju. Bet personiskā pieredze var būt ierobežota un ar "jušanu" vien bieži var iebraukt grāvī, tāpēc ir vērts ieklausīties valodniekos, kas šo jautājumu izpētei ir veltījuši daudz vairāk laika un enerģijas. Neviens neuzspiež lietot literāro valodu, jo tā ir katra brīva izvēle, lai vēstījums būtu pēc iespējas labāk saprotams ikvienam.

Varbūt es īsti nesaprotu, ko tu gribēji pateikt. Jāatzīst, ka nesakarīga valodas lietošana ir diezgan nopietna problēma daudziem latviešiem, mani ieskaitot. Bieži valda attieksme "tie, kas gribēs, mani sapratīs", kas nekādi neveicina saprašanos. Tas nav tikai par sarunvalodu pretstatā literārajai valodai. Tādi pamatprincipi kā skaidras problēmas izvirzīšana, tās izvēršana, pamatošana ar iekšēji loģiskiem argumentiem ir ļoti nozīmīgi, tāpēc es esmu tikai priecīgs, ja kāds ir ziedojis savu laiku, lai norādītu uz kļūdām un ieteiktu "pareizos" variantus.


 
Janis Auzins
Janis Auzins
Local time: 20:45
English to Latvian
+ ...
reālisms? Jul 29, 2007

Es varu pilnīgi droši pateikt, ka ir noteikti sociālie slāņi Latvijā, kuri NEVAR norunāt garāku tekstu, nelietojot vārdu "šitais". Un tie nav nekādi "gruzčiki" vai bomži, tie vienkārši ir cilvēki, kas ne katru dienu apgrozās intelektuālās aprindās. Ja viņi kā personāži parādās grāmatās un pēkšņi saka: "Spied ŠO pogu", tad man tiešām ir smieklīgi, jo tas nekādi neatbilst tai valodai, ko cilvēki īstenībā lieto. Ja jums būtu jātulko "Not that one, THIS f***... See more
Es varu pilnīgi droši pateikt, ka ir noteikti sociālie slāņi Latvijā, kuri NEVAR norunāt garāku tekstu, nelietojot vārdu "šitais". Un tie nav nekādi "gruzčiki" vai bomži, tie vienkārši ir cilvēki, kas ne katru dienu apgrozās intelektuālās aprindās. Ja viņi kā personāži parādās grāmatās un pēkšņi saka: "Spied ŠO pogu", tad man tiešām ir smieklīgi, jo tas nekādi neatbilst tai valodai, ko cilvēki īstenībā lieto. Ja jums būtu jātulko "Not that one, THIS f***ing button, moron!", ko jūs rakstītu?

(Šajā sakarā man nāk prātā viena pagājušā gadsimta sākumā izdota spāņu etimoloģijas grāmata, ko es reiz LNB lasīju. Grāmatas autors, runājot par burtu savienojuma "ll" izrunu, piezīmēja, ka esot reiz sašutis, dzirdot "apelsīnu krāvējus" Barselonā izrunājam vārdu "gallo", it kā tas būtu rakstīts "gayo" (būtu it kā jābūt "gaļo"). Tiem, kas nezin spāņu valodu, varu painformēt, ka Meksikā un Dienvidamerikā "gayo" izruna pašreiz ir augstas izglītotības pakāpes pazīme, jo 95% cilvēku saka "gadžo". Morāle ir tāda, ka vienmēr un visur izdzīvo tieši iedzīvotāju vairākuma, t.i., "nekulturālā" valoda - tas, ko šodien runā krāvēji un pārdevēji, ir rītdienas "literārā norma".)
Collapse


 
Kaspars Melkis
Kaspars Melkis  Identity Verified
United Kingdom
Local time: 18:45
English to Latvian
+ ...
žargons nav tas pats, kas reģionālās atšķirības Jul 30, 2007

Janis Auzins wrote:

Es varu pilnīgi droši pateikt, ka ir noteikti sociālie slāņi Latvijā, kuri NEVAR norunāt garāku tekstu, nelietojot vārdu "šitais". Un tie nav nekādi "gruzčiki" vai bomži, tie vienkārši ir cilvēki, kas ne katru dienu apgrozās intelektuālās aprindās. Ja viņi kā personāži parādās grāmatās un pēkšņi saka: "Spied ŠO pogu", tad man tiešām ir smieklīgi, jo tas nekādi neatbilst tai valodai, ko cilvēki īstenībā lieto. Ja jums būtu jātulko "Not that one, THIS f***ing button, moron!", ko jūs rakstītu?


Tad tieši tā arī tulkotu (bet tā diez vai būtu tehniskā literatūra), bet tas nenozīmē, ka mums visiem jānolaižas līdz viņu līmenim. Es kādu laiku strādāju Latvijā par IT tīklu administratoru atbalsta speciālistu, un lai gan valoda, kuru mēs lietojām starp darbiniekiem un klientiem, patiešām zināmā mērā atšķīrās no oficiālās IT terminoloģijas, rupjības mēs nekad nelietojām.

(Šajā sakarā man nāk prātā viena pagājušā gadsimta sākumā izdota spāņu etimoloģijas grāmata, ko es reiz LNB lasīju. Grāmatas autors, runājot par burtu savienojuma "ll" izrunu, piezīmēja, ka esot reiz sašutis, dzirdot "apelsīnu krāvējus" Barselonā izrunājam vārdu "gallo", it kā tas būtu rakstīts "gayo" (būtu it kā jābūt "gaļo"). Tiem, kas nezin spāņu valodu, varu painformēt, ka Meksikā un Dienvidamerikā "gayo" izruna pašreiz ir augstas izglītotības pakāpes pazīme, jo 95% cilvēku saka "gadžo".


Tam nav nekāda sakara ar žargonu, tās vienkārši ir reģionālās izrunas atšķirības. Nezinu, kurās valstīs to izrunā kā gadžo, bet katrā ziņā ne ASV. Šeit vairums izrunā kā gajo, bet mani izbrīnīja, ka peruāņi to izrunā gandrīz tāpat kā Spānijā – galjo vai gaļjo. Latvieši arī vairs nelieto mīksto r, bet tas nenozīmē, ka esam pārgājuši uz žargonu.

Morāle ir tāda, ka vienmēr un visur izdzīvo tieši iedzīvotāju vairākuma, t.i., "nekulturālā" valoda - tas, ko šodien runā krāvēji un pārdevēji, ir rītdienas "literārā norma".)


Ja tauta ir mazizglītota, tad tā varētu būt. Bet rietumu valstīs mūsdienās izglītības līmenis ir pietiekami augsts, lai nebūtu nepieciešams pielīdzināties viszemākajam līmenim.


 
Freimanis
Freimanis  Identity Verified
Local time: 20:45
English to Latvian
+ ...
tradīcijas Jul 31, 2007

padomijā bija tikai preskriptīvās vārdnīcas, citur arī deskriptīvās.
latvieši gan valodā, gan dzīvē (tagad jo īpaši) meklē identitāti - pamatotas apspiestības (vācieši, krievi etc) un nepamatota vājuma dēļ (lietot rusicismus labāk nekā ģermānismus labāk un anglicismus labāk nekā rusicismus?).

"pareizā" literārā valoda pilda preskriptīvo funkciju un ietur kādu orientieri identitātes meklējumos.

preskriptīvisti droši vien uzskat
... See more
padomijā bija tikai preskriptīvās vārdnīcas, citur arī deskriptīvās.
latvieši gan valodā, gan dzīvē (tagad jo īpaši) meklē identitāti - pamatotas apspiestības (vācieši, krievi etc) un nepamatota vājuma dēļ (lietot rusicismus labāk nekā ģermānismus labāk un anglicismus labāk nekā rusicismus?).

"pareizā" literārā valoda pilda preskriptīvo funkciju un ietur kādu orientieri identitātes meklējumos.

preskriptīvisti droši vien uzskata , ka jebkura valoda ir sakārtota sistēma. jo mazāk izņēmumu tajā, jo vieglāk strukturēti, apgūt, normēt un saprast - tas ir svarīgi arī tiem svešzemniekiem, kas to varbūt vēlas apgūt. man kā svešvalodas apguvējam tas liktos svarīgi. vienkāršs piemērs - tās pašas angļu valodas žargons, izloksnes, dialekti, varianti etc. man šī bagātība reizēm liekas diezgan traucējoša, jo es, piemēram, pēc minūtēm desmit, kad mani aizjūras radinieki, nokonstatējuši, ka es saprotu English, pārslēdzas uz viņu "īsto" English, vairs saprotu diezgan pamaz.

ja 'lielās' valodas to var atļauties, tad 'mazajām' jābūt uzmanīgākām, jo izšķīdīs tā manta pasaules jūrās pavisam šķidra.

un arī lielās valodas eksistē vairākās pasaulēs - ikdienā runātā atšķiras no rakstītas, kaut gan amerikāņi cenšas tuvināt rakstus vārdiem, uzskatot to par labu stilu. te gan jāņem vērā, ka angļu valodā tā saucamo reģistru (formalitātes ziņā) ir krietni vairāk nekā latviešu valodā.
Jorkšīrā runāta valoda stipri atšķiras no BBC runātās. BBC gan vairs nekultivē RP - ievelk kādu skotu vai velsieti diktoros, taču valodas normas viņi īpaši nešķoba un pārraidēs nerunā kā uz ielas - to viņi atstāj intervējamo ziņā.

izpausties ar 'īsto' latviešu valodu var citos tekstos. tas pats internets - kur nu vēl lielāka brīvība, creative tekstos un citur.

citur uz jušku vien īsti nevar paļauties, jo šaubīga tā lieta. es reiz jautāju, kāda tulkojuma autoram, kāpēc daži JŪS lietišķa teksta tulkojumā ir ar lielo burtu un citi ar mazo burtu rakstīti. Atbilde: Nu, vienā gadījumā esot "cieņas pilnais" Jūs, bet citur vienkārši 2.pers. dsk.
Būtu vien labi, ja lasītājs arī iedvesmotos tāpat - kas nu nepavisam nav garantēts, pat zinot atšķirību starp angļu personal un impersonal YOU.


kā saka ventspils pusē - tā nu mēs te mocas. un neapšaubāmi dzīvā valoda ir dzīvā valoda. runājot
ar kādu vecu ventspils sievu, man liekas, ka vienā teikumā dzīves un dzīvības ir vairāk nekā veselā ES trulo tekstu lappusē. Kāpēc jaukt to kopā?
Collapse


 
Janis Auzins
Janis Auzins
Local time: 20:45
English to Latvian
+ ...
žargons=valoda, kas izpilda savu funkciju; norma=šķiru cīņas līdzeklis Jul 31, 2007

Man ir grūti piekrist tam, ka angļu valodā reģistru ir vairāk nekā latviešu valodā. Drīzāk tieši otrādi - ne angļu, ne franču, ne vācu, ne krievu, ne arī lietuviešu valodā nav nekāda analoga dalījumam starp "oficiālajiem" demonstrative pronouns (es diemžēl pašreiz neatceros latviešu terminu) un "vulgārajiem". Es personīgi zinu tikai vienu citu tādu valodu, proti, latīņu, ar tās "zelta laikmeta" is, id, ea, un vēlākajiem ille, illud, illa - ļoti iespējams, ka sa... See more
Man ir grūti piekrist tam, ka angļu valodā reģistru ir vairāk nekā latviešu valodā. Drīzāk tieši otrādi - ne angļu, ne franču, ne vācu, ne krievu, ne arī lietuviešu valodā nav nekāda analoga dalījumam starp "oficiālajiem" demonstrative pronouns (es diemžēl pašreiz neatceros latviešu terminu) un "vulgārajiem". Es personīgi zinu tikai vienu citu tādu valodu, proti, latīņu, ar tās "zelta laikmeta" is, id, ea, un vēlākajiem ille, illud, illa - ļoti iespējams, ka savā laikā tos uztvēra tieši tā pat kā pie mums "šitas, šitā". Izdzīvoja, protams, "vulgārie" - un man liekas, ka ir kļūdaini domāt, ka "informācijas laikmetā" valodu attīstības procesi notiks kardināli savādāk, un pēc 200 gadiem latvieši teiks nevis "iestūķēt šito daiktu šiten te", bet gan "ievietot minēto ierīci norādītajā atverē".

Par reģistru daudzumu varbūt varētu izteikties kāds, kam ir pieredze subtitru tulkošanā - vai kādreiz paceļas tāda problēma, ka oriģināla valodas "izkoptības" daudzveidību nevar nodot latviešu valodā. Ja tā, tad vai pie vainas nav vienkārši puritānisms, nevēlēšanas rakstīt uz ekrāna visus tos neglītos vārdus, ko pats ikdienā runā. Angļu valodā, piemēram, nav atbilstoša reģistra "miljonāra" Ķibilda runas veida nodošanai (nav nekādu analogu rusicismiem). Anglis nevar TV ziņās izvēlēties starp vārdu "šoferis" vai "šoferītis" lietošanu. Pie tam tādu "augsto stilu" kā runāja piem. Kenedijs, vairs neviens politiķis ASV nelieto - vēlētāji nesaprot. Tā kā attiecībā uz angļu valodu es novēroju tikai to, ka attieksme pret valodu ir daudz brīvāka, mazāk stresaina nekā latviešiem - bet nekādā gadījumā neteiktu, ka viņiem būtu vairāk valodas izkoptības pakāpju.

Jā, īstenībā laikam ar visu šito offtopu sēriju es gribēju panākt tikai vienu - lai kāds man paņemtu un valodnieciski pamatoti izklāstītu, kāpēc normālā, ne-birokrātiskā tekstā (instrukcijā, pavārgrāmatā, reklāmas tekstā jauniešiem) nedrīkst rakstīt vārdus "šitais" un "iekš" (iekš salami, nevis salami porcijā). Viņi ir kaut kādā veidā kļūdaini vēsturiski izveidojušies? Vai "pēc asociācijas" netīri, liek domāt par bomžiem un dzērājiem (neviens cits jau tādus vārdus laikam nelieto)? Iedomājieties kādu lietuvieti pasakām, ka "jinai" (alternatīva "ji", viņa) ir vulgārs, vai itāli nosarkstam, ieraugot rakstītā tekstā "costui" "lui" (viņš) vietā. Pie tam runa šeit iet nevis par kādu ātrrunas izkropļojumu (kā angļu "ain't"), bet gan pilnīgi patstāvīgām un no valodniecības viedokļa leģitīmām konstrukcijām (Karuļa etimoloģijas vārdnīcā "šitas" izvests no ide. *ki-to). No kurienes var rasties valodas bagātība, ja noteikti vārdi tiek pilnīgi bez pamata marginalizēti, nosaucot tos par žargonu vai vulgāru valodu?


(Piezīme Kasparam: gadžo ir Meksikā un lielākajā daļā DAmerikas; ASV gajo ir no Portariko; Argentīnā saka "gašo"; Spānijā saka vai nu gajo, vai gadžo - gaļo varbūt kādos atseviškos novados. Pašreiz literārā norma praktiski visur ir gajo - tā to izrunā arī ierunātos mācību tekstos, lai gan pie mums vārdnīcās un mācību grāmatās ietiepīgi uzstāj uz "gaļo" - apmēram tas pats, kas latviešu patskaņu izrunas mācīšana ar oriģinālā "Zvejnieka dēla" palīdzību.)
Collapse


 
Kaspars Melkis
Kaspars Melkis  Identity Verified
United Kingdom
Local time: 18:45
English to Latvian
+ ...
valoda ir jākopj ne tikai valodniekiem, bet arī ikvienam runātājam Aug 1, 2007

Man ir grūti piekrist tam, ka angļu valodā reģistru ir vairāk nekā latviešu valodā.


Tad pasaki, kā tu latviski saglabātu atšķirību starp abdomen, stomach un belly?

Par reģistru daudzumu varbūt varētu izteikties kāds, kam ir pieredze subtitru tulkošanā - vai kādreiz paceļas tāda problēma, ka oriģināla valodas "izkoptības" daudzveidību nevar nodot latviešu valodā. Ja tā, tad vai pie vainas nav vienkārši puritānisms, nevēlēšanas rakstīt uz ekrāna visus tos neglītos vārdus, ko pats ikdienā runā.


Tevi tikai uz rupjībām velk. Man tas nešķiet interesanti, jo rupjības no valodas viedokļa ir ļoti primitīvas.

Tā kā attiecībā uz angļu valodu es novēroju tikai to, ka attieksme pret valodu ir daudz brīvāka, mazāk stresaina nekā latviešiem - bet nekādā gadījumā neteiktu, ka viņiem būtu vairāk valodas izkoptības pakāpju.


Latviešu valodā patiešām ir par daudz preskriptīvisma, bet es nepiekrītu, ka ASV cilvēkiem ir vienkāršāka pieeja valodai. Jā, no vienas puses viņi nav tik piekasīgi pret citiem, bet, no otras puses, viņi daudz vairāk apdomā, ko, kā un ar kādiem vārdiem pateikt, lai panāktu vajadzīgo efektu.

Kurās Latvijas augstskolās tehniskajās specialitātēs māca latviešu valodu? Savukārt ASV universitātēs ir obligāts vismaz viens angļu valodas vai literatūras kurss, bet daudzi studenti, gan inženieri, gan ārsti, pat izvēlas vairākus kursus, piemēram, papildus ņem Creative Writing 101 utml. Tāpēc arī caurmēra līmenis ir daudz augstāks. Savukārt latviešu valodā man vēl nav gadījies saņemt tik labā un skaidrā valodā sacerētas biznesa vēstules, kādas šeit spēj uzrakstīt vai katrs fermeris.

Jā, īstenībā laikam ar visu šito offtopu sēriju es gribēju panākt tikai vienu - lai kāds man paņemtu un valodnieciski pamatoti izklāstītu, kāpēc normālā, ne-birokrātiskā tekstā (instrukcijā, pavārgrāmatā, reklāmas tekstā jauniešiem) nedrīkst rakstīt vārdus "šitais" un "iekš" (iekš salami, nevis salami porcijā). Viņi ir kaut kādā veidā kļūdaini vēsturiski izveidojušies? Vai "pēc asociācijas" netīri, liek domāt par bomžiem un dzērājiem (neviens cits jau tādus vārdus laikam nelieto)? Iedomājieties kādu lietuvieti pasakām, ka "jinai" (alternatīva "ji", viņa) ir vulgārs, vai itāli nosarkstam, ieraugot rakstītā tekstā "costui" "lui" (viņš) vietā.


Tu gribi teikt, ka lietuvieši vai itāļi šādi raksta tehniskos tulkojumos un neviens korektors to nelabo? Interesanti!

Pie tam runa šeit iet nevis par kādu ātrrunas izkropļojumu (kā angļu "ain't"), bet gan pilnīgi patstāvīgām un no valodniecības viedokļa leģitīmām konstrukcijām (Karuļa etimoloģijas vārdnīcā "šitas" izvests no ide. *ki-to). No kurienes var rasties valodas bagātība, ja noteikti vārdi tiek pilnīgi bez pamata marginalizēti, nosaucot tos par žargonu vai vulgāru valodu?


Bet vai tas nav preskriptīvisma arguments? Es domāju, ka tāpat kā angļu valodā neviens neliedz lietot "ain't", tomēr akadēmiskos tekstos to izvairās lietot, lai neradītu neizglītota cilvēka iespaidu (vox populi), arī latviešu valodā tu vari lietot "šitas". Google parāda, ka "šis" attiecība pret "šitas" ir aptuveni 70:1. Tikai nesaprotu, kādu atbildi tu gribi saņemt no valodniekiem, ja pašā sabiedrībā valda viedoklis, ka tā runāt, vai vismaz rakstīt, nav pieņemts.

(Piezīme Kasparam: gadžo ir Meksikā un lielākajā daļā DAmerikas; ASV gajo ir no Portariko; Argentīnā saka "gašo"; Spānijā saka vai nu gajo, vai gadžo - gaļo varbūt kādos atseviškos novados. Pašreiz literārā norma praktiski visur ir gajo - tā to izrunā arī ierunātos mācību tekstos, lai gan pie mums vārdnīcās un mācību grāmatās ietiepīgi uzstāj uz "gaļo" - apmēram tas pats, kas latviešu patskaņu izrunas mācīšana ar oriģinālā "Zvejnieka dēla" palīdzību.)


Es ļoti šaubos, ka pastāv viena literārā spāņu valoda. Katrā valstī ir savas valodas tradīcijas, un tulkojot tas tiek ņemts vērā. Neviens jau netulko Spānijas spāņu valodā Meksikāņu lasītājiem vai otrādi. Bet tai pašā laikā vienā valstī lietoto rakstu valodu sīkāk nedala, pat ja pastāv iekšējās reģionālas atšķirības (laikam izņēmums ir norvēģu valoda). Man patīk dialektu dažādība latviešu valodā, tomēr tehniskos tekstos labāk pieturēties pie vienota standarta.

Un kas tur tik atšķirīgs "Zvejnieka dēlā"?


 
Pages in topic:   [1 2] >


There is no moderator assigned specifically to this forum.
To report site rules violations or get help, please contact site staff »


Izplatītākās kļūdas






Wordfast Pro
Translation Memory Software for Any Platform

Exclusive discount for ProZ.com users! Save over 13% when purchasing Wordfast Pro through ProZ.com. Wordfast is the world's #1 provider of platform-independent Translation Memory software. Consistently ranked the most user-friendly and highest value

Buy now! »
Trados Studio 2022 Freelance
The leading translation software used by over 270,000 translators.

Designed with your feedback in mind, Trados Studio 2022 delivers an unrivalled, powerful desktop and cloud solution, empowering you to work in the most efficient and cost-effective way.

More info »