| Pages in topic: < [1 2] | Izplatītākās kļūdas Thread poster: Austra Muizniece
|
|---|
| Zvejnieka dēls | Aug 7, 2007 |
(Atbilde: Vēderdobums, vēders un puncis. Protams, ka valodai ar cik tur miljoniem leksisko vienību (gan pārsvarā salaupītu no citām valodām) ir zināmas priekšrocības.)
Ja kādam Latvijas valodniekam būtu kādreiz laiks nodarboties ar tiem kuriozajiem runātās valodas analīzes aparātiem, kas ir redzami filmā "My fair lady", viņi varētu novērot ļoti interesantas lietas vienkārši iebāžot tur kādu 30. gadu filmu un pēdējā laika TV pārraidi. Zvejnieka dēlā ... See more (Atbilde: Vēderdobums, vēders un puncis. Protams, ka valodai ar cik tur miljoniem leksisko vienību (gan pārsvarā salaupītu no citām valodām) ir zināmas priekšrocības.)
Ja kādam Latvijas valodniekam būtu kādreiz laiks nodarboties ar tiem kuriozajiem runātās valodas analīzes aparātiem, kas ir redzami filmā "My fair lady", viņi varētu novērot ļoti interesantas lietas vienkārši iebāžot tur kādu 30. gadu filmu un pēdējā laika TV pārraidi. Zvejnieka dēlā patskaņi ir totāli citādāki nekā mūsdienu valodā, viņi kopumā ir daudz šaurāki un garāki (es to saku kā nespeciālists, vienkārši pēc auss). Laikam valodniekiem, kas joprojām uzskata par savu pienākumu uzbāzt cilvēkiem 19. gadsimta pus-vāciešu, pus-krievu definēto "latviešu valodas normu", ir grūti pieņemt, ka mūsu valoda tiešām mainās, tāpēc arī par šādām lietām netiek runāts. Avīzēs dažreiz parādās raksti par valodas "nākotni", bet to saturs ir apmēram novedams līdz: "aijajai, neviens nemāk vairs pareizi runāt, mēs visi drīz lietosim tikai angļu un krievu vārdus" - nekur netiek runāts piemēram par to, ka sāk diezgan skaidri iezīmēties garo patskaņu izzušana: pats jau to nejūt, bet ja pievērš uzmanību, tad gandrīz katrā 3.-4. teikumā TV ziņās var pamanīt kādu vārdu, kur ir izkritusi garumzīme. Lietuviešu valodā neuzsvērtās zilbēs garie patskaņi JAU ir izzuduši, bet lasot viņu mācību grāmatas cilvēks to nekad neuzzinātu, un viņi ne mazākajā mērā netaisās atbrīvoties no savas muļķīgās "y" ortogrāfijas, kas vairs neko nenozīmē. Tāpat būs ar latviešiem - mūsu medus-gadsimts ar "ideāli fonētisko ortogrāfiju" drīz beigsies, un būs tā pat kā visiem pārējiem - rakstīs vienu, runās citu.
(Par lietuviešu "jinai" un tehniskiem tekstiem - ja tu man vari parādīt kādu zinātnisku vai tehnisku tekstu, kur vispār parādās vārds "viņa", tad es tev uz šo jautājumu atbildēšu .) ▲ Collapse
| | | | | Es izdomāju ļoti vienkāršu jautājumu | Aug 7, 2007 |
Vērtējot angļu valodas lietojumu ASV publiskajā politikā, t.i., prezidentu kandidātu debatēs, politiķu intervijās TV, politikas novērotāju komentāros - vai pēdējos 45 gados (kopš Kenedija debatēm) valoda ir kļuvusi vienkāršāka vai izkoptāka? Vai gadījumā nav tā, ka sarunvalodas elementi arvien vairāk parādās tieši tajā mutvārdu komunikācijas sfērā, kura tradicionāli ir bijusi vistuvāk izkoptajai literārajai normai?
| | | | Kaspars Melkis 
United Kingdom
Local time: 19:29
English to Latvian
+ ...
| nav valodnieka, kas nepieņem, ka valoda mainās | Aug 8, 2007 |
Janis Auzins wrote:
(Atbilde: Vēderdobums, vēders un puncis. Protams, ka valodai ar cik tur miljoniem leksisko vienību (gan pārsvarā salaupītu no citām valodām) ir zināmas priekšrocības.)
Visas valodas lielāko daļu vārdu ir aizguvušas no citām valodām. Viss ir atkarīgs no tā, cik tālā pagātnē raugāmies.
Zvejnieka dēlā patskaņi ir totāli citādāki nekā mūsdienu valodā, viņi kopumā ir daudz šaurāki un garāki (es to saku kā nespeciālists, vienkārši pēc auss).
Un Alūksnē tos izrunā citādāk, turklāt ar lauzto intonāciju. Esmu lasījis pētījumu par garo patskaņu izmaiņām latviešu valodā, un tajā secināts, ka tie ir saīsinājušies apmēram divas reizes, bet pastāv ievērojamas atšķirības vecuma grupās – jaunieši tos izrunā īsāk, vecāki cilvēki līdz pat divreiz garāk. Es vienkārši gribu pateikt, ka atkal nevar spriest pēc sevis, neveicot plašākus pētījumus. Kas attiecas uz TV pārraidēm, mani neinteresē, cik gari tiek izrunāti patskaņi un citas skaņas, bet gan dikcija un runas manieres. Es nedomāju, ka valoda ir tik ļoti izmainījusies, drīzāk jau reportieri un žurnālisti strādā neprofesionāli, jo ir labi pamanāmas ne tikai valodas kļūdas, bet arī faktu neprecizitātes, temata nepārzināšana, žurnālistiskās izpētes trūkums utt.
Tāpat būs ar latviešiem - mūsu medus-gadsimts ar "ideāli fonētisko ortogrāfiju" drīz beigsies, un būs tā pat kā visiem pārējiem - rakstīs vienu, runās citu.
Latviešu valodas rakstība, salīdzinot ar citu valodu rakstībām, nekad nav bijusi ideāli fonētiska. Bet tā ir ļoti tuva izrunai.
Manuprāt, apgalvojumi, ka nākotnē par literāro normu būs tāds vai citāds slengs ar tādu vai citādu izrunu vai rakstība, vairāk attiecas uz prognostiku nevis valodniecību, un tos parasti izsaka tie, kam īpaši neinteresē pašreizējais status quo. Jebkurā profesijā ir jābūt vēlmei sasniegt pilnību savā darbā. Varbūt es esmu nekam nederīgs tulkotājs, bet man ir stipra vēlēšanās radīt tulkojumus valodā, kas ir skaidrāka, precīzāka un vieglāk lasāma nekā vidusmēra latvieša sarunvaloda.
Es apzinos, ka pie pašreizējiem tehnoloģijas attīstības tempiem diez vai manis tulkotās rokasgrāmatas un pamācības kalpos ilgāk par 10 gadiem. Pēc tam nāks jauni modeļi, jauni standarti un jauni tulkojumi. Bet valoda mainās katru dienu, un mani vairāk uztrauc nevis tas, vai tik mēs neesam pārāk konservatīvi, bet gan, vai lasītāji spēj tikt līdzi straujajām izmaiņām.
(Par lietuviešu "jinai" un tehniskiem tekstiem - ja tu man vari parādīt kādu zinātnisku vai tehnisku tekstu, kur vispār parādās vārds "viņa", tad es tev uz šo jautājumu atbildēšu .)
Praktiski jebkurš medicīnisks teksts par sievietēm. Piemēram:
Ja ar vējbakām saslimst grūtniece, ir liela iespējamība, ka bērns piedzims ar iedzimtiem defektiem. Tātad, ja meitene vai jauna sieviete nav slimojusi ar vējbakām un nav arī vakcinēta pret tām, un viņai ir iestājusies grūtniecība, tad šobrīd, epidēmiska šīs slimības uzliesmojuma laikā, ir loti augsta iespējamība inficēties un saslimt pašai, kā arī dzemdēt bērniņu ar iedzimtiem defektiem.
| | | | mjbjosh
Local time: 20:29
English to Latvian
+ ...
| Valoda mainās | Aug 18, 2007 |
Valoda mainās, un tas ir tikai normāli. Piekrītu, ka arī mēs kādreiz rakstīsim vienu un izrunāsim ko pavisam citu. Tā tas ir noticis arī daudzās citās valodās, kurām kādreiz bija praktiski fonētiska rakstība. Vienkārši mūsu rakstu valoda ir radusies salīdzinoši vēlu un dokumentējusi tā laika specifiku. Ja paklausās trimdas latviešos, viņi bieži runā pavisam atšķirīgi, un tās ne vienmēr ir angļu/vācu/zviedru utt. interferences.
Starp citu, nesen sanāca ... See more Valoda mainās, un tas ir tikai normāli. Piekrītu, ka arī mēs kādreiz rakstīsim vienu un izrunāsim ko pavisam citu. Tā tas ir noticis arī daudzās citās valodās, kurām kādreiz bija praktiski fonētiska rakstība. Vienkārši mūsu rakstu valoda ir radusies salīdzinoši vēlu un dokumentējusi tā laika specifiku. Ja paklausās trimdas latviešos, viņi bieži runā pavisam atšķirīgi, un tās ne vienmēr ir angļu/vācu/zviedru utt. interferences.
Starp citu, nesen sanāca uzdruties vienam rakstam par to, kā pēdējās desmitgadēs mainījusies Elizabetes II izruna -- tā kļuvusi tuvāka vienkāršajai tautai.
Lūk, raksta fragments ar salīdzinājumiem:
"In 1952 she would have been heard referring to 'thet men in the bleck het'. Now it would be 'that man in the black hat'.
"Similarly, she would have spoken of the citay and dutay, rather than citee and dutee, and hame rather than home In the 1950s she would have been lorst, but by the 1970s lost."
Kam interesē vairāk, var palasīties šeit:
http://www.telegraph.co.uk/news/main.jhtml?xml=/news/2006/12/04/nqueen04.xml ▲ Collapse
| | |
|
|
|
Kaspars Melkis
United Kingdom
Local time: 19:29
English to Latvian
+ ...
| lielākā daļa valodu lieto fonētisku rakstību | Aug 19, 2007 |
Valoda mainās, un tas ir tikai normāli. Piekrītu, ka arī mēs kādreiz rakstīsim vienu un izrunāsim ko pavisam citu. Tā tas ir noticis arī daudzās citās valodās, kurām kādreiz bija praktiski fonētiska rakstība.
Tai pašā laikā daudzas citas valodas, mainoties izrunai, ir saglabājušas fonētisko rakstību, ik pa laikam koriģējot savu pareizrakstību. Tāpēc nevar teikt, ka tas ir viennozīmīgs process. Piemēram, spāņu valodā evolūcija no x uz j, lai gan personvārdos dažreiz tiek saglabātas senās formas (Mexico, Xavier). Bet dažreiz arī raksta Javier.
Manuprāt, vai rakstība sekos līdzi fonētiskajām izmaiņām ir vairāk atkarīgs no valodas tradīcijām. Šajā ziņā angļu valoda ir konservatīva, bet citās valodās, it īpaši, tās, kuru rakstība nav balstīta uz latīņu alfabēta, šai ziņā ir daudz elastīgākas. Latviešu valodā valda diezgan spēcīgas pūrisma tendences, tāpēc grūti iedomāties, ka tuvākajā laikā mēs varētu atteikties no fonētiskās rakstības principa.
Vienkārši mūsu rakstu valoda ir radusies salīdzinoši vēlu un dokumentējusi tā laika specifiku. Ja paklausās trimdas latviešos, viņi bieži runā pavisam atšķirīgi, un tās ne vienmēr ir angļu/vācu/zviedru utt. interferences.
Atsevišķu skaņu izruna ir pavisam kas cits. Mēs jau runājām, ka patskaņu garumi var atšķirties, bet atšķirība starp garajiem un īsajiem patskaņiem saglabājas, tāpēc nevar teikt, ka šobrīd rakstība ir mazāk fonētiska nekā agrāk.
| | | | | Pages in topic: < [1 2] | There is no moderator assigned specifically to this forum. To report site rules violations or get help, please contact site staff » Izplatītākās kļūdas | TM-Town | Manage your TMs and Terms ... and boost your translation business
Are you ready for something fresh in the industry? TM-Town is a unique new site for you -- the freelance translator -- to store, manage and share translation memories (TMs) and glossaries...and potentially meet new clients on the basis of your prior work.
More info » |
| | Wordfast Pro | Translation Memory Software for Any Platform
Exclusive discount for ProZ.com users!
Save over 13% when purchasing Wordfast Pro through ProZ.com. Wordfast is the world's #1 provider of platform-independent Translation Memory software. Consistently ranked the most user-friendly and highest value
Buy now! » |
|
| | | | X Sign in to your ProZ.com account... | | | | | |
Login to reply/comment 
